Joomla!

Līdzdalības iespējas


Kas ir stratēģiskās partnerības projekti?

Stratēģiskās partnerības projekti sniedz iespēju organizācijām, kas ir aktīvas izglītības, apmācību un jaunatnes jomā, kā arī uzņēmumiem,
valsts un pašvaldības iestādēm, citām sabiedriski aktīvām organizācijām sadarboties, lai ieviestu inovatīvas pieejas jaunatnes darbā,
risinātu jauniešiem aktuālas problēmas un uzlabotu jaunatnes darba kvalitāti.

Stratēģiskās partnerības projektu mērķis ir sniegt pozitīvu un ilgtspējīgu ietekmi ne tikai projektā iesaistītajām organizācijām, tieši un
netieši aktivitātēs iesaistītajiem dalībniekiem, bet arī ietekmēt politikas sistēmas nacionālajā un Eiropas līmenī. 

Stratēģiskās partnerības projektā var iesaistīties dažāda profila un jomu organizācijas, lai, izmantojot dažādās organizāciju pieredzes,
zināšanas un praksi, sasniegtu pēc iespējas kvalitatīvākus projekta rezultātus.

Stratēģiskās partnerības projekti var būt gan neliela mēroga starptautiski iniciatīvu projekti starp divām jauniešu organizācijām, gan
arī plaša mēroga ilgtermiņa projekti, kuros iesaistās daudzi dažādu jomu partneri ar mērķi radīt jaunatnes jomai nozīmīgu rezultātu,
piemēram, inovatīvu jaunatnes darba metodoloģiju, pētījumus par jaunatnes jomu, IT rīkus jaunatnes darbā u.c. 

Lai gūtu plašāku ieskatu par stratēģiskās partnerības projektiem, ieskaties mūsu mājas lapas sadaļā „Projektu piemēri

Lai izveidotu kvalitatīvu projektu, noteikti jāizlasa ES programmas „Erasmus+” vadlīnijas. Rakstot projektu, jāievēro arī
sekojoši kritēriji:

Attiecināmās organizācijas

Projektā var piedalīties jebkura organizācija, kas dibināta Programmas valstī vai jebkurā pasaules valstī*.

Piemēram: izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi (ieskaitot sociālos uzņēmumus), valsts un pašvaldības iestādes, pašvaldības, sociālie partneri, tirdzniecības palātas un arodbiedrības, pētījumu institūti, fondi, apmācību centri, kultūras iestādes, bibliotēkas, muzeji,

karjeras centri, iestādes, kas nodrošina neformālās un ikdienas mācīšanās procesā iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu, Eiropas līmeņa jaunatnes organizācijas, neformālas jauniešu grupas.

* Projektā kā partneri var iesaistīties arī organizācijas no citām pasaules valstīm, ja to dalība nes pievienoto vērtību projekta mērķa sasniegšanā.

Kas var iesniegt projektu?

Jebkura no augstāk minētajām organizācijām, kas dibināta Programmas valstī var būt iesniedzējs. Šī organizācija iesniedz projektu visu partnerorganizāciju vārdā.

NB! Neformālām grupām, iesniedzot projekta pieteikumu Latvijas nacionālajā aģentūrā, ir nepieciešams likumiskais pārstāvis.

Organizāciju skaits Stratēģiskās partnerības projekti ir starptautiski projekti, kuros jāiesaistās vismaz 2 organizācijām no vismaz divām dažādām Programmas valstīm.
Projekta ilgums No 6 mēnešiem līdz 2 gadiem
Kur notiek projekts? Aktivitātēm jānotiek projektā iesaistītajās valstīs.
Kur iesniegt projektu? Tās valsts Nacionālajā Aģentūrā, kurā projekta iesniedzējs ir dibināts.
Kā ir jāiesniedz projekta iesniegums? Projekta iesniegums un tā pielikumi ir jāiesniedz elektroniski (skat.sadaļu „Projektu iesniegšana”).
Kad iesniegt projektu?

Projektu iesniegšanas termiņi:

•30. aprīlis līdz plkst.13:00 dienā pēc Rīgas laika – projektu uzsākšana laikā no 2014. gada 1. septembra līdz 2015. gada 28. februārim.

•1. oktobris līdz plkst.13:00 dienā pēc Rīgas laika – projektu uzsākšana laikā no 2015. gada 1.februrāra līdz 30. septembrim

Viena no iespējām, kā atrast projekta partneri, ir izmantot OTLAS partneru meklēšanas sistēmu: http://www.salto-youth.net/otlas. Tur projektu īstenotāji var reģistrēt savu kontaktinformāciju un jomas, kurās vēlētos īstenot projektus, kā arī meklēt partnerus savām projektu idejām. Tomēr vispirms iesakām apzināt jau esošās iespējas – sakarus no iepriekšējiem starptautiskiem pasākumiem, skolas vai universitātes sadraudzības pilsētu jauniešus u.c., kas vēlas sadarboties un veidot projektu. (vairāk sadaļā - Meklē partnerus)

Stratēģiskās partnerības projektiem nav noteikts konkrēts finansējuma apmērs, jo tā apjoms ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, iesaistīto organizāciju skaita, projekta ilguma, mēroga un plānotajām aktivitātēm. Stratēģiskās partnerības projektiem līdzfinansējuma apmērs nav obligāts.

Sīkāka informācija par finansēšanas noteikumiem stratēģiskās partnerības projektos: sadaļā Dokumenti.

Pēc stratēģiskās partnerības projekta pieteikuma iesniegšanas aģentūrā, tas tiek vērtēts aptuveni 2.5 mēnešus. Kad projekta pieteikums ir izvērtēts, iesniedzējam tiek nosūtīts oficiāls lēmums par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu. 

Projekta apstiprināšanas gadījumā, iesniedzējam ir jāatver projekta konts Valsts Kasē un jānoslēdz finanšu līgums ar aģentūru. Pēc finanšu līguma noslēgšanas aģentūra uz atvērto projekta kontu Valsts Kasē pārskaitīs priekšfinansējumu - daļu no kopējā apstiprinātā finansējuma projektam. Atlikušo daļu aģentūra pārskaitīs pēc projekta gala atskaites saņemšanas pēc projekta beigām, ja projekts būs realizēts par visiem 100% un gala atskaitei tiks pievienoti un attiecināti visi nepieciešamie dokumenti. Ja projekts tiks realizēts ar mazāku finansējumu, kā sākotnēji apstiprināts, iesniedzējam pāri palikušie finanšu līdzekļi būs jāpārskaita atpakaļ aģentūrai.

 
Atsevišķos gadījumos aģentūra priekšfinansējuma maksājumu var sadalīt vairākos maksājumos.

Ja rodas jautājumi saistībā ar projekta izstrādi, izvēlēto tematu, plānotajiem pasākumiem vai ko citu, droši nāc uz aģentūru, zvani vai raksti – mēs noteikti palīdzēsim!

 

 

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
No NĪN 2015.gadā tiks atbrīvotas 32 biedrības un nodibinājumi

Otrdien, 5. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja un atbalstīja noteikumus par biedrībām un nodibinājumiem, kas 2015. gadā tiks atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un inženierbūvēm. Kopumā no NĪN 2015. gadā tiks atbrīvotas 32 biedrības un nodibinājumi, kas ir par 5 biedrībām un nodibinājumiem vairāk kā pērn.

No NĪN tiks atbrīvotas tikai tās biedrības un nodibinājumi, kuriem ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kā arī invalīdu biedrības. Atbrīvojumu biedrībām un nodibinājumiem (izņemot invalīdu biedrības) var piemērot tikai par tām ēkām vai inženierbūvēm, kuras tiek izmantotas tikai konkrētas biedrības un nodibinājuma ar saimniecisko darbību nesaistīto mērķu sasniegšanai, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.

Savukārt to, vai biedrību un nodibinājumu ēkas un inženierbūves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu (izņemot invalīdu biedrībām piederošās), patstāvīgi vērtē katra pašvaldība. Tāpat pašvaldība arī nosaka to, vai par konkrēto ēku vai inženierbūvi biedrība un nodibinājums tiks atbrīvots no NĪN maksājumiem.
Ņemot vērā gan biedrību skaita pieaugumu, gan pašreizējo biedrību un nodibinājumu īpašumā esošo nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņas un jaunos īpašumus, kuriem tiks piešķirts NĪN atbrīvojums, 2015. gadā aprēķinātā nodokļa atbrīvojuma summa ir par 36,2 tūkstošiem eiro lielāka nekā 2014. gadā.

Informācijas sagatavotājs:
Maija Straupmane
Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece
Tālr.: 67083938, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

http://mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2014-gads/junijs/05082014-fm-05/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Latvijā ir ielikti izturīgi pamati veiksmīgai prezidentūras norisei

Divu dienu laikā (15. - 16. aprīlis) Latvijas NVO vadītāji tikās ar vairāku organizāciju un institūciju pārstāvjiem, kuri dalījās ar pieredzi, kopīgi plānojot un rīkojot pasākumus ES prezidentūras laikā (no 2013. gada 2. jūlija līdz 31.decembrim). Būtiskākais trūkums, ko akcentēja Lietuvas NVO pārstāvji, prezidentūras aktivitātes un pasākumi tika definēti un rīkoti bez konsultācijām ar sabiedrību un pasākumu īstenošanā galvenokārt tika iesaistīti sociālie partneri un profesionāļu asociācijas.

Tiekoties Latvijas un Lietuvas nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, tika iegūta pārliecība, ka Latvija jau tagad ir soli priekšā Lietuvai. Lietuvas Ārlietu ministrija un NVO pārstāvji atzinīgi novērtēja, ka Latvijas prezidentūras plānošanas procesā savlaicīgi un profesionāli ir iesaistīti valdības sadarbības partneri – biedrības un nodibinājumi.

Iesaistītās personas, daloties ar skatījumu par sadarbību ES Padomes prezidentūrā, dalījās ar būtiskām atziņām:
1.  biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ir iespēja aktualizēt jautājumus un tos iekļaut ES dienaskārtībā, ja sadarbība ar konkrētajām institūcijām un ES NVO sadarbības tīkliem ir savlaicīga;
2.  Prezidentūras laikā īstenotie pasākumi ir veiksmīgāki, ja savlaicīgi tiek papildinātas sadarbības partneru zināšanas un kapacitāte, piemēram, ļaujot arī NVO pārstāvjiem gūt zināšanas par lēmumu pieņemšanas procesu ES institūcijās;
3.  Latvijas organizācijām jābūt gatavām uzņemties izaicinājumus, un tām jābūt spējīgām radoši organizēt pasākumus, taču tie padarīs iesaistītās personas stiprākas un uzlabos NVO reputāciju Eiropas Savienības plašumā.
Fakts, ka to sponsorē un diskusijās iesaistās Ārlietu ministrijas pārstāvis ir kā signāls tam, ka Latvijā valsts pārvalde patiesi vēlas sadarboties ar nevalstisko sektoru.

Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Ārlietu ministriju no š.g. 15. – 16.aprīlim organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Viļņu, kurā piedalījās 13 Latvijas NVO pārstāvji un Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās organizācijas: Latvijas Lauku forums, Zemnieku saeima, Eiropas kustība Latvijā, Latvijas Juristu apvienība, Inovācijas savienība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Klubs "Māja", Vecāku forums, Baltijas - Melnās jūras alianse, Eiropas Latviešu apvienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļa  un Eco partners.

http://nvo.lv/lv/news/publication/latvija-ir-ielikti-izturigi-pamati-veiksmigai-prez-5114/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA vadītāja kļūst par Memoranda padomes priekšsēdētājas vietnieci

Trešdien, 2. aprīlī, eLPA direktores p.i. Inta Šimanska vienprātīgi tika ievēlēta par padomes priekšsēdētājas vietnieci NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda uzraudzības padomē. eLPA kā padomes loceklis un kā padomes priekšsēdētāja vietnieks, rosinās padomes sēdēs izskatīt tādus jautājumus kā:
- Latvijas NVO fonda koncepcijas modeļi;
- nepieciešamie grozījumi esošajā kārtībā sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanā un iegūtā statusa vērtēšanā;
- priekšlikumu izstrāde par ES struktūrfondu īstenošanas nosacījumiem, lai atvieglotu NVO spēju īstenot Latvijas noteiktos mērķus ES struktūrfondu kontekstā.

Lai stiprinātu NVO un Ministru kabineta sadarbību dažādu nozaru jautājumu risināšanā, eLPA aicina sniegt informāciju. eLPA kā padomes loceklis rosinās problēmjautājumu izskatīšanu Memoranda padomē, ciktāl to risināšana ir Memoranda padomes kompetencē.


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Aktualizēts jautājums par NVO fonda iespējamo finansējuma avotu

Piektdien, 21.02.2014. notikušajā Nacionālās identitātes pamatnostādņu īstenošanas padomes sēdē (pilnais nosaukums - Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes sēde) eLPA p.i. Inta Šimanska iepazīstināja klātesošos ar NVO piešķirto finansējumu no 2014. gada valsts budžeta. Proti, 2014. gada budžetā vairāk kā 313 000 EUR no „deputātu kvotām” tika pārdalītas 19 NVO darbības stiprināšanai un aktivitāšu izvēršanai (kopējā summa, kas tika pārdalīta kā „deputātu kvota” bija vairāk kā 3,8 miljoni euro, ko kopā saņēma 69 iestādes un skolas), kā arī Līdzfinansējuma programmai, ko administrē SIF. Tā kā finansējums tiek pārdalīts nepārskatāmā un nevienlīdzīgā veidā, kā arī tā uzraudzība nenotiek pārskatāmā veidā, eLPA ierosina „deputātu kvotu” finansējumu izskaust un deputātu vēlmi – atbalstīt Latvijas biedrību un nodibinājumu darbību – īstenot, piešķirot ikgadēju finansējumu no valsts budžeta NVO fondam tālākai finansējuma pārdalei NVO projektiem.
Piebilde: salīdzinājumam – no 2014. gada sporta federāciju izdevumiem un dalībai olimpiskajās spēlēs un Eiropas un pasaules čempionātos tika piešķirti vairāk 2 miljoni četrām organizācijām.

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/publication/aktualizets-jautajums-par-nvo-fonda-iespejamo-fina-4953/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 


11 lapa no 15