Joomla!

Līdzdalības iespējas


Drīzumā iznāks pētījums par NVO attīstību Latvijā

Vai Tu zini, cik nevalstiskās organizācijas (NVO) ir Tavā pilsētā? Vai Tu iesaisties NVO? Kas ir NVO Latvijā? Šie jautājumi ir atbildēti  biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse (eLPA) veiktajā pētījumā „Pārskats par NVO sektoru Latvijā”, kas iznāks pavasarī.
2013. gada garumā eLPA ieguva un analizēja datus par Latvijas NVO sektoru, kā arī izstrādāja sistēmu, kas ļauj analizēt sabiedrības līdzdalības intensitāti un pielāgoja monitoringa sistēmu, lai iegūtu datus par biedrību un nodibinājumu darbību. Ar šo pētījumu eLPA vēlas panākt pozitīvas izmaiņas NVO sektorā, nodrošinot to, ka cilvēki ir gatavi atklāti dalīties ar informāciju NVO sektora sakārtošanas mērķa labā. Iegūtā informācija ir ļāvusi izstrādāt priekšlikumus publiskā finansējuma pārdalei NVO jeb Latvijas NVO fonda izveidei. Priekšlikumi tiks skatīti gan eLPA biedru sapulcēs, diskusijās, kā arī atbildīgo jomu ministrijās. 
Projekta sadarbības partneris Latvijas Platforma sadarbības attīstībai (LAPAS) ir sagatavojusi pētījumu par cilvēkdrošības konceptu kopienu līmenī, īpaši, NVO kontekstā. Šogad tika uzsākta rokasgrāmatas izstrāde kopienām, strādājot ar cilvēkdrošības konceptu. Februārī un martā notiek rokasgrāmatas "testēšana" kopienās Latvijā. Rokasgrāmatu plānots publiskot aprīlī.
Projekta ietvaros 2014. gadā ir plānots publicēt pētījumu “Pārskats par NVO sektoru Latvijā” par 2013. gadu. Lai iepazīstinātu ar pētījuma rezultātiem pavasara mēnešos tiks rīkotas reģionālas konferences, kas ikvienam interesentam ļaus iepazīties ar pētījuma rezultātiem, kā arī ar NVO indeksa elektroniskās platformas iespējām.
Nākamais pētījums par NVO sektoru Latvijā tiks veikts 2015. gadā. Pētījumu veikšana nodrošinās regulāru un kvalitatīvu informāciju par NVO sektora attīstību Latvijā. 
Biedrība īsteno projektu „Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā”, kura vispārējais mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā. Vairāk par projektu var uzzināt šeit.

Aktivitātes ir projekta Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā aktivitāte un tas tiek īstenots sadarbībā EEZ un Sabiedrības integrācijas fondu.  Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/publication/drizuma-iznaks-petijums-par-nvo-attistibu-latvija-4955/ 


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA turpinās darbu Memoranda padomē

20.02.2014. uzzinājām, ka eLPA direktores p.i. Inta Šimanska ar lielu balsu pārākumu ir ievēlēta Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē. eLPA redzējums par Memoranda padomes turpmāko darbību ir šāds:
1.    tiek nodrošināts, ka Padomes sēdes notiek regulāri un paredzētājā laikā;
2.    eLPA turpinās sniegt priekšlikumus par Padomes sēdē izskatāmajiem jautājumiem, kas būtiski NVO sektoram kopumā;
3.    marta Padomes sēdē 2014. gadā tiek apstiprināts gada plāns, kurā iekļautas diskusijas par:
⦁    Latvijas NVO fonda koncepcijas alternatīvajiem modeļiem (marts - maijs);
⦁    nepieciešamajiem grozījumiem esošajā kārtībā sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanā un iegūtā statusa vērtēšanā (augusts - oktobris);
⦁    priekšlikumu izstrāde par ES struktūrfondu īstenošanas nosacījumiem, lai atvieglotu NVO spēju īstenot Latvijas noteiktos mērķus ES struktūrfondu kontekstā (maijs - decembris).
eLPA ir gandarīta, ka par padomes locekļiem ir kļuvuši eLPA biedri un partneri: Gundars Jankovs (Delna), Gunita Berķe (Dzīvības koks), Andris Gobiņš, (Eiropas Kustība Latvijā), Inese Siliņa (Kurzemes NVO atbalsta centrs), Rihards Bunka, (Latvijas Juristu apvienība), Valdis Kudiņš (Latvijas Lauku forums) un Inese Vaivare (Latvijas Platforma attīstības sadarbībai).

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/publication/elpa-turpinas-darbu-memoranda-padome-4954/ 


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Līdzdalības veidi
Kas ir NVO līdzdalība?
Nevalstisko organizāciju mērķis ir veicināt pilsonisko līdzdalību - indivīda iesaistīšanos sabiedrības un valsts dzīvē, atbalstot NVO izveidi, darbību un rosinot indivīdu iesaisti NVO darbā, stiprināt saites starp indivīdiem un sabiedrības grupām, kā arī starp indivīdiem vai sabiedrības grupām un valsti.

Kas ir pilsoniskā līdzdalība?
Bez iedzīvotāju pilsoniskās ieinteresētības valsts dzīvē var saglabāties plaisa starp valsti un sabiedrību, dažādām sabiedrības grupām un arī indivīdiem. Integrāciju nevar virzīt tikai no augšas, bez pilsoniskas līdzdalības no apakšas. Aktīva pilsoniska līdzdalība sekmē, ka tiek pārstāvētas sabiedrības vairākuma intereses, ka tiek saliedēti iedzīvotāji un stiprināta demokrātija. Pilsoniskā līdzdalība stiprina iedzīvotāju politisko integrāciju un aktīvu līdzdalību parlamentārajā demokrātijā visos varas līmeņos. Tā tiecas arī pārvarēt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts un pašvaldībām.

Kas ir pilsoniskā sabiedrība?
Sabiedrība, kurā indivīdi sadarbojas ar citiem indivīdiem un publisko varu savu un sabiedrības problēmu risināšanā. Pilsoniskajā sabiedrībā ietilpst dažādu veidu formāli un neformāli veidojumi, kas ir neatkarīgi no valsts, ģimenes un uzņēmējdarbības. Pilsoniskā sabiedrība nodrošina arī to interešu pārstāvniecību, kuras nevar sevi pārstāvēt, izmantojot ekonomiskos un politiskos ietekmēšanas līdzekļus (piemēram, vides aizsardzība, bērnu un cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības).

Kāpēc nepieciešama pilsoniskā sabiedrība?
Demokrātiskā valstī valsts vara pieder tautai (LR Satversmes 2. pants). Tas nozīmē, ka pilsoņi ir atbildīgi par valsts un tādējādi arī par savas dzīves kvalitātes celšanu un pilnvērtīgu attīstību. Ņemot vērā, ka mūsdienās nav efektīvi piedalīties tiešā valsts pārvaldīšanā, tauta valsts pārvaldīšanas funkcijas atbilstoši sabiedrības interesēm deleģē valsts pārstāvjiem. Valsts pārvalde veic funkcijas sabiedrības labā. Lai precīzāk izprastu sabiedrības vajadzības, viens no risinājumiem ir sadarbība ar NVO, kas ir saikne starp sabiedrību un valsts pārvaldi, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību transformāciju valsts varas struktūrās.

Galvenie NVO līdzdalības veidi:
- līdzdarbība likumdošanas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā;
- brīvprātīgais darbs, labdarība un filantropija;
- sadarbība starp valsti, pašvaldībām, uzņēmējiem un NVO;
- uzdevumu deleģēšana nevalstiskajām organizācijām.
 
Līdzdalības līmeņi
Līdzdalību valsts pārvaldē var īstenot vairākos līmeņos  - pašvaldībāscentrālajās valsts pārvaldes institūcijās un Saeimā, kā arī ES institūcijās.
Sabiedrības iesaiste ir ļoti nozīmīga kvalitatīvam lēmumu pieņemšanas procesam Eiropas Savienībā. Sabiedrībai piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā, tiek nodrošināta grupu interešu ievērošana un vajadzību apmierināšana visos varas līmeņos dažādu jomu griezumā.
Sabiedrība var iesaistīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos dažādos veidos - gan kā indivīds, gan kā organizācijas vai institūcijas pārstāvis. Iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesā iespējams īstenot dažādos līmeņos:
- neformālais nacionālais/pārnacionālais līmenis - ES nevalstisko organizāciju tīklojumi;
- formālais nacionālais līmenis - ES dalībvalstu institūcijas: valdība, parlaments;
- formālais pārnacionālais līmenis - ES institūcijas: Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments u.c.

Neatkarīgi no iesaistes līmeņa, līdzdalību var īstenot šādos veidos:
- sniedzot viedokli, priekšlikumus NVO tīklojumiem un/vai atbildīgajām institūcijām konkrētu izaicinājumu novēršanai;
- rakstot vēstules NVO tīklojumiem, atbildīgajām institūcijām (gan nacionālajā, gan pārnacionālajā līmenī) ar aicinājumiem uzlabot situāciju vai novērst noteiktus apdraudējumus;
- aktivi iesaistīties darbā kādā no Eiropas Savienības NVO sadarbības tīkliem;
- tiekoties ar Latviju pārstāvošiem politiķiem, amatpersonām Eiropas Savienībā;
- kā indivīdam vai sabiedrības grupas interešu pārstāvim līdzdarbojoties ES tiesību aktu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā;
- piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajās publiskajās apspriedēs par kādu no politikas jautājumiem;
- izsakot atbalstu vai protestu (mītiņi, demonstrācijas) kādai no ES politikām, tiesību aktiem.

Informācija: http://nvo.lv/lv/news/page/lidzdalibas-veidi-93/


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
Straujumas valdība var paspēt „ielikt pamatus” Latvijas NVO fonda izveidei!

Biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse vērsusies pie ministru prezidentes kandidātes Laimdotas Straujumas, lai aicinātu par vienu no valdības prioritātēm noteikt Latvijas NVO fonda izveidi.

Jau 2012. gadā valdība uzņēmās izveidot Latvijas Nevalstisko organizāciju fondu, kura darbība sāktos 2013. gadā, tomēr līdz šim brīdim nav izstrādāts redzējums par fonda mērķiem, darbību, sniegtā atbalsta veidiem un tā apjomu Latvijas NVO sektoram. Šobrīd Latvijas biedrības un nodibinājumi veic savu darbību un izvērš aktivitātes, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas, Norvēģijas un Šveices valdību dāsnajai atbalstam, kā arī, pateicoties pašvaldību projektu konkursiem un saņemtajiem ziedojumiem, kas tiek novirzīti konkrētā mērķa īstenošanai. Organizētās pilsoniskās sabiedrības aktivitāte no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķtiecīgai sabiedrības saliedēšanai, integrācijai un iedzīvotāju labklājības stiprināšanai, nav atbalstīta.

Latvijas NVO fonda izveides priekšnoteikums ir politiskā apņemšanās to paveikt un patiesi ceram, ka Laimdotas Straujumas valdība liks pamatus Latvijas Nevalstisko organizāciju fonda izveidei, izmantojot valsts budžeta līdzekļus.

Šajā kontekstā būtisks ir arī jautājums par finansējuma novirzīšanas procesu un tā caurspīdīgumu Latvijas NVO fondam. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ikgadējiem ziņojumiem un Valsts kancelejas apkopojumu, NVO sektoram ik gadu uzdevumu veikšanai dažādas institūcijas piešķir teju 15 miljonus eiro. Tomēr šī sistēma nav universāla un ne visos gadījumos ir caurspīdīga, vai arī citos gadījumos lieki birokratizēta. Esošajai finansējuma pārdales sistēmai ir vairāki trūkumi: 1) finansējuma pārdale nav caurskatām un ir atsevišķu, ne mazāk svarīgu jautājumu izslēdzoša; 2) finansējuma piešķiršana ne vienmēr izriet no nozares definētajiem plānošanas dokumentiem, bet no ad hoc vajadzībām un noteiktu grupu spējām „būt īstajā laikā īstajā vietā”.

eLPA aicina jauno valdību apņemties izveidot sociālās uzņēmējdarbības konceptu un paredzēt visu nepieciešamo atbalstu, lai nākamo gadu laikā sociālo uzņēmēju darbības rezultātā tiktu mazināts to cilvēku skaits, kuri pakļauti nabadzības riskam un lai vairotu Latvijas iedzīvotāju spējas stiprināt savu drošumspēju.

Vairāk par eLPA priekšlikumiem jaunajai valdībai vari lasīt šeit http://nvo.lv/site/attachments/14/01/2014/priekslikumi_deklaracijai.pdf
Informācija pārpublicēta no: http://nvo.lv/lv/news/publication/straujumas-valdiba-var-paspet-ielikt-pamatus-latvi-4825/ 


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 
eLPA turpina "IPSAAMSPL" projektu

2014. gadā eLPA turpina īstenot Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas „NVO fonds” iepriekš noteikto projektu Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā īstenošanu. Projekta ietvaros 2014. gadā ir plānota nevalstiskā sektora pētījumu veikšana, tajā skaitā priekšlikumu izstrāde efektīva un ilgtspējīga nevalstiskā sektora finansēšanas ieviešanai un nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Projekta ietvartos notiks arī priekšlikumu izstrāde nevalstiskā sektora monitoringa sistēmas izveidei, kas ļauj analizēt sabiedrības līdzdalības intensitāti, lai precīzāk noteiktu jomas, kurās nepieciešams atbalsts NVO sektora pilnvērtīgai attīstībai Latvijā.

eLPA projektu īsteno sadarbībā ar Latvijas Platformu attīstības sadarbībai - LAPAS.  Projekta partnera kompetencē ir īstenot pasākumu - cilvēkdrošības koncepcijas attīstība un NVO loma tajā īstenošanu. Pasākuma ietvaros tiks izstrādāts pētījums par cilvēkdrošību un analizēta NVO loma tās veicināšanā, kā arī izstrādāta stratēģija daudz intensīvākai NVO darbības atbilstībai veidam, kas stiprina cilvēku spēju pašiem adaptēties krīzes situācijās un risināt problēmas.

Projekta vispārējais mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā, savukārt „NVO fonda” mērķis  ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai.

http://nvo.lv/lv/news/publication/elpa-turpina-ipsaamspl-projektu-4823/

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds 

 


12 lapa no 15