Joomla!

Līdzdalības iespējas


Pētījuma par sabiedrības līdzdalību rezultāti

Izvērtējums par nevalstisko organizāciju iesaistes mehānismiem Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesā un priekšlikumu izstrāde šo mehānismu pilnveidei

Pētījumā rekomendēts pilnveidot esošos līdzdalības mehānismus un izpratni

Valsts Kanceleja
05.09.2013. 

Pētījumā par sabiedrības līdzdalību konstatēts, ka normatīvais regulējums par sabiedrības līdzdalību Latvijā ir pietiekošs, tomēr esošie sabiedrības līdzdalības mehānismi kvalitatīvi jāpilnveido, palielinot nevalstisko organizāciju (NVO) kapacitāti un abu sadarbībā iesaistīto pušu – valsts pārvaldes un NVO zināšanas un izpratni par sabiedrības līdzdalību.

Trešdien, 4.septembrī publiskotā pētījuma „Izvērtējums par nevalstisko organizāciju iesaistes mehānismiem Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesā un priekšlikumu izstrāde šo mehānismu pilnveidei” ietvaros sniegts NVO un valsts pārvaldes izmantoto līdzdalības mehānismu apskats, izvērtēta Lielbritānijas un Igaunijas pieredze par NVO līdzdalībā izmantotajām inovatīvajām institucionālajām formām, tai skaitā – diskusiju dokumentiem, e-līdzdalību, kā arī sniegti ieteikumi nepieciešamiem pasākumiem NVO līdzdalības mehānismu valsts pārvaldē pilnveidošanai un jaunu mehānismu izveidei.

Pētījuma rezultāti, īpaši ārvalstu līdzdalības pieredzes izpēte, devusi iespēju secināt, ka Latvijā izmanto citās valstīs pastāvošās sabiedrības līdzdalības formas un arī normatīvais regulējums veicina plašāku un aktīvāku sabiedrības līdzdalību valdības lēmumu pieņemšanas procesā. Vienlaikus pētījumā norādīts uz šķēršļiem sabiedrības līdzdalībai – NVO kapacitāti un nepietiekošiem resursiem, tai skaitā – cilvēkresursiem, kā arī nepietiekošām zināšanām par valdības lēmumu pieņemšanas procesu. Savukārt valsts pārvaldes darbiniekiem ne vienmēr ir pietiekoši daudz laika un cilvēkresursu plašām un pietiekoši ilgām konsultācijām ar sabiedrību.

Pētījumā iegūtā informācija un rekomendācijas jau izmantotas, izstrādājot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes vidēja termiņa darba plānu, kā arī grozījumus minētā Memoranda tekstā un Memoranda padomes nolikumā. Piemēram, izstrādātais Memoranda padomes nolikuma grozījumu projekts paredz stiprināt Memoranda padomes kapacitāti un efektivitāti, paredzot, ka NVO pārstāvji par padomes locekļiem kļūst konkursa kārtībā. Tāpat arī plānots stiprināt partnerības principu, Memoranda padomes sēžu vadīšanu īstenojot rotācijas kārtībā gan valsts puses, gan NVO puses sēdes vadītājam, kas vienlaikus palielina NVO atbildību par sēžu darbakārtības veidošanu.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda: „Sabiedrības līdzdalība ir līdz šim vēl nepietiekami izmantots resurss valdības pieņemto lēmumu kvalitātes un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai, tāpēc mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijā pastāvošās plašās sabiedrības līdzdalības iespējas tiktu izmantotas ne tikai formāli, bet sniegtu būtisku ieguldījumu Latvijas turpmākā attīstībā.”

Gunta Freimane
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālr.:67082929, 28341699
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu "> Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
fonds 

 
Latvijas NVO sektora darbības ilgtspējas izmaiņas

Ceturtdien, 29. augustā, notika eLPA organizēta diskusija, lai analizētu tendences, panākumus un izaicinājums pilsoniskai sabiedrībai Latvijā un Centrāleiropas reģionā. Prezentējot 2012. gada ilgtspējas indeksa ziņojumu par Latviju, eLPA analizēja pilsonisko sabiedrību Latvijā, salīdzinājumā ar citām valstīm.
Diskusijā piedalījās kompetenti pētnieki un šīs jomas eksperti: Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, izpilddirektors; Diāna Potjomkina, politikas pētniece; Inese Vaivare, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai, direktore; Dita Lāce, Resursu centrs sievietēm „Marta”, valdes locekle.   Diskusiju vadīja Rasma Pīpiķe, eLPA direktore.
Diskusijā tika analizēti šādi jautājumi:
- Vai Latvijas pilsoniskās sabiedrības veiksmes stāsts ietekmē pilsonisko sabiedrību reģionā?
- Vai ir lietas, ko Latvijas pilsoniskā sabiedrība var aizgūt no citām valstīm, kur attīstības rādītāji nav visai spoži?
- Kāda ir Latvijas pilsoniskās sabiedrības loma globālos procesos?
Diskusijas dalībnieki secināja, ka pilsoniskā sabiedrība Latvijā spēj ātri pielāgoties mainīgai situācijai, tajā pašā laikā ir nepieciešams stiprināt saikni un sadarbību starp NVO un Saeimu, un citām valsts institūcijām, strādājot globālā līmenī, organizējot kopīgi un iesaistot organizācijas starptautiskās vizītēs un starptautisku delegāciju uzņemšanā. Diskusijā tika uzsvērts, ka pilsoniskajai sabiedrībai Latvijā ir jāsaskata riski, kas saistīti ar sabiedrības novecošanos, piesaistot sektoram jaunus cilvēkus. Tajā pašā laikā mums arī ir iespējas aizgūt dažādus sadarbības, kā arī vērtību modeļus no valstīm, kur iespējams situācija nav tik attīstīta, bet savstarpējās sadarbības kultūra ir attīstītāka. Tāpat arī ir vērts analizēt citu valstu pieredzi, lai mācītos no to kļūdām. Minētais ziņojums sešpadsmit gadu ilgā laika periodā aptver informāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību divdesmit deviņās valstīs, tajā skaitā Latvijā. Ziņojums tiecas fiksēt progresu, kādu pilsoniskā sabiedrība piedzīvo šajā periodā dažādos nozīmīgos aspektos – normatīvā vide, organizāciju kapacitāte, finansiālā ilgtspēja, interešu aizstāvība, pakalpojumu nodrošinājums, infrastruktūra un publiskais tēls.
(Plašāka informācija: http://nvo.lv/lv/news/)

Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. 
fonds 

 
Valsts kanceleja aicina...

Valsts kanceleja aicina: "Seko mums un uzzini, ko Eiropas Sociālais fonds devis tev" 

Šogad noslēgumam tuvojas 2007. - 2013. gada Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periods. Šajā laikā, izmantojot Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, ir paveiktas daudzas nozīmīgas lietas, notikušas izmaiņas, kas uzlabo un atvieglo cilvēku dzīvi. Lai par tām uzzinātu pēc iespējas vairāk cilvēku, Valsts kanceleja sadarbosies ar projektu īstenotājiem, meklējot un izceļot praktiskos projektu sasniegumus. Plānota komunikācija sociālajos tīklos, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, tiks sūtīti tiešie e-pasti mērķauditorijām, rīkoti publiski pasākumi un citas aktivitātes.
Vairāk informācijas šeit. 

Reģionālie Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centri:
Rīgas reģionā – Rīga (67217975)
Kurzemē - Saldus (63807276)
Latgalē - Daugavpils (65423801)
Vidzemē - Valmiera (64219021)
Zemgalē - Jelgava (63028454) un Jēkabpils (65207419)


Sadaļa "Līdzdalības iespējas" tiek uzturēta par projekta "Ar labu pārvaldību par ilgtspējīgu attīstību" finansējumu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.

fonds


 


15 lapa no 15