Projekta progresa kopsavilkums (2025. gada 1. janvāris – 30. jūnijs)

Projekta īstenošana ir sasniegusi noslēguma fāzi, kas, ņemot vērā paveiktā apjomu un jaunas iezīmējušās aktualitātes, ir pagarināta līdz 2025. gada septembra beigām. Šis pusgads iezīmējās ar būtisku pāreju no zināšanu apguves uz aktīvu, praktisku rīcību un paliekošu rezultātu radīšanu. Ja projekta pirmajā posmā galvenais uzsvars tika likts uz ES fondu sistēmas izprašanu, tad šajā periodā partnerorganizācijas mērķtiecīgi izmantoja uzkrāto pieredzi, lai ne tikai reaģētu uz notikumiem, bet arī proaktīvi ietekmētu procesus, celtu trauksmi par riskiem un veidotu stratēģisku redzējumu par nākotnes investīcijām.

---

Galvenā šī perioda aktivitāte un vienlaikus galvenā projekta dalībnieku apmācības metode bija astoņu nodarbību video kursa izveide pilsoniskajiem aktīvistiem. Apzināti izvēloties “mācīšanās darot” pieeju, projekta partneri paši strukturēja, formulēja un pasniedza sarežģītu informāciju par ES fondu uzraudzību, tā ne tikai radot vērtīgu resursu citām NVO, bet arī padziļināti nostiprinot pašu kompetenci. Šis process notika ciešā sadarbībā ar Valsts kanceleju, kas finansēja kursa tehnisko izveidi, kamēr projekts sedza ekspertu darba laiku satura radīšanā, nodrošinot efektīvu un no dubultā finansējuma riska brīvu resursu izmantošanu.

Īpaši aktīvs darbs tika veltīts ES fondu līdzekļu pārdales jeb tā dēvētā elastības finansējuma uzraudzībai. Konstatējot, ka līdzekļu pārvirzīšana uz citām vajadzībām notiek nepietiekami caurskatāmi un bez pienācīgas sabiedrības iesaistes, projekta partneri organizēja vairākas mērķtiecīgas tikšanās ar atbildīgajām ministrijām. Šajās sanāksmēs tika ne tikai paustas bažas, bet arī aktīvi informētas un iesaistītas citas nevalstiskās organizācijas, tādējādi veidojot plašāku spiedienu uz lēmumu pieņēmējiem. Tāpat tika celta trauksme par konkrētiem problemātiskiem gadījumiem, piemēram, par augstskolu digitalizācijas projektu, norādot uz tā nepilnībām.

Līdztekus operatīvajai reaģēšanai, projekts pievērsās arī stratēfiskiem jautājumiem. Tika sāktas diskusijas un formulēti pirmie ieteikumi par Latvijas interesēm nākamajā ES daudzgadu budžetā (2028-2034), iesaistoties sarunās gan ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, gan Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Tāpat tika pievērsta pastiprināta uzmanība necaurskatāmajai praksei ar ierobežotās atlases projektu konkursiem, kur finansējums tiek piešķirts bez atklātas konkurences, un par šiem riskiem tika informēti lēmumu pieņēmēji. Vienlaikus novērojams, ka oficiālo uzraudzības komiteju sēžu skaits ir samazinājies, kas ir likumsakarīgi, jo fondu ieviešanas periods ir pārsniedzis savu viduspunktu un līdz ar to lielākā daļa svarīgāko īstenošanas noteikumu jau ir izstrādāti un apstiprināti.

Komunikācija un sabiedrības informēšana joprojām bija viena no projekta prioritātēm. Katru mēnesi tika sagatavota un ar Valsts kancelejas atbalstu plašam NVO lokam izsūtīta informatīvā ziņu lapa par aktualitātēm ES fondu jomā. Par projekta secinājumiem un darbību tika regulāri ziņots arī Ministru kabineta un NVO sadarbības memoranda padomes sēdēs, nodrošinot atgriezenisko saiti augstākajā līmenī. Ir gandarījums redzēt, ka Memoranda padome šajā periodā ir izveidojusi un ieviesusi savu deleģēto pārstāvju atskaitīšanās un informācijas apmaiņas sistēmu, kas lielā mērā sakrīt ar projekta iepriekš piedāvāto modeli, tādējādi sistēmiski uzlabojot informācijas apriti. Visas partnerorganizācijas regulāri atjaunoja informāciju par projektu savās mājaslapās, nodrošinot tā redzamību.